Notiek atklāta un nepamatota konkurences ierobežošana

Rīga, 2012. gada 16. marts

Publicēts: Dienas Bizness, 15.03.2012, lpp.: 3, rubrika: Viedokļi

Notiek atklāta un nepamatota konkurences ierobežošana

Diemžēl šodien pastāv bažas, ka interešu konflikta elements, kas, iespējams, ir klātesošs atsevišķu publiskā sektora iestāžu rīcībā, veicot neizsvērtus grozījumus normatīvajos aktos, var kavēt ERAF atbalstīto IT projektu realizācijas gaitu un pazemināt projektu kvalitāti, radot nepamatotus zaudējumus ne tikai Latvijas IT nozarei, bet visai valsts ekonomikai kopumā.

Atklāta, nepamatota konkurences ierobežošana rada bažas par potenciālu strīdu rašanos valsts un IT nozares uzņēmumu attiecībās un to nonākšanu tiesvedībā – un pat Satversmes tiesā, kas nesekmēs partneriskuma garu privātā un publiskā sektora attiecībās un negatīvi ietekmēs IT projektu realizācijas gaitu, iespējams, metot lieku ēnu uz kopējo Eiropas fondu apgūšanas procesu Latvijā.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) savā 2012. gada 1. februāra vēstulē jau ir paudusi viedokli par situāciju, kas veidojas valsts un nozares uzņēmumu attiecībās, pieņemot grozījumus MK noteikumos Nr. 576 (2008. gada 21. jūlijs) un Nr. 766 (2010. gada 10. augusts), kuri regulē iepirkumus informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstībai ERAF projektu ietvaros.

Īpaši jāvērš uzmanība uz vienpusēju autortiesību sašaurinājumu, vienlīdzīgu spēles noteikumu un vienlīdzīgas konkurences ierobežojumu, kas ir klātesošs piedāvātajos MK noteikumu grozījumos, kas skar IT nozari Latvijā.

Saprotu valsts puses vēlmi pārņemt autortiesības par ERAF līdzekļiem realizētajos IT projektos, brīdī, kad tie ir īstenoti. Saprotams, ka valsts vēlas iegūt savā īpašumā projektu, ko valsts var attīstīt tālāk arī gadījumā, ja intelektuālā īpašuma radītājs kāda iemesla dēļ turpmāk nav pieejams. Tomēr valsts pusei būtu jārēķinās arī ar faktu, ka brīdī, kad uzņēmums, kas ir radījis intelektuālo īpašumu, nodod to cita rīcībā ar nosacījumu, ka nevarēs to vairs izmantot pats, cena šādam īpašumam ārkārtīgi pieaug.

Manuprāt, valsts pretenzijas uz autortiesībām projektos, kas īstenoti par ERAF līdzekļiem, ir īstenojama juridiski precīzi formulējot prasības un piemērojot kopīpašuma formu uz autortiesībām.

Šādā gadījumā liela daļa IT uzņēmumu būtu gatava piekāpties un nodot valstij tiesības lietot viņu radīto intelektuālo īpašumu, ja arī pašiem saglabājas autortiesības uz kopīgā sadarbībā radušos produktu vai risinājumu.

Tāpat satraukumu rada tas, ka minētajos MK noteikumu grozījumos ir parādījušies punkti, kas rada pretrunas ar Publisko iepirkumu likumu; ceram, ka tas tiks juridiski atrisināts, jo paralēli notiek darbs arī pie iepirkumu likuma uzlabošanas. Vēlamies norādīt, ka klajā pretrunā ar brīvā tirgus principiem ir normatīvā noteiktais maksimālais konsultantu stundas iepirkuma tarifs. IT nozare pēc definīcijas nav regulējama – te ir jāvalda brīvajam tirgum un konkurencei, te nevar būt noteiktu tarifu. Šāds precedents normatīvajā regulējumā ir bīstams ne tikai IT nozarei, bet jebkurai kompetencē bāzētai ekonomikas nozarei. Tas neizbēgami samazina Latvijas ekonomiskās brīvības indeksu, atstājot nelabvēlīgu iespaidu uz valsts tēlu ārpus robežām. Savukārt valsts iekšienē tas sekmē pazeminātas kvalitātes IT produktu attīstību, jo noteikumi faktiski nogriež augsti kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu ar publiskā iepirkuma procedūru realizētos IT projektos.

Caurmēra konsultanta atalgojums Latvijas IT nozarē jau tagad robežojas vai pārsniedz to konsultanta likmi, ko paredz valdības noteikumi. Apgalvojumi, ka ir pieejami konsultantu resursi, ka maksā ievērojami mazāk, ir taisnīgi tikai, ja ņem vērā IT nozares melnā tirgus sektoru, kurā nodokļi netiek maksāti. Mūsu izpratnē valdības noteikumiem nevajadzētu sekmēt nelegālo nodarbinātību, kas ir pretrunā ar labas pārvaldības un godīgas konkurences praksi, iespējams, spiežot IT nozares uzņēmumus jau pirmajā brīdī, kad norma tiek piemērota, vērsties ar sūdzību Satversmes Tiesā.

Gribu piebilst, ka šāda maksimālā tarifa ierobežošana ir vēl viena straume Latvijas smadzeņu eksporta plūsmā. Un diemžēl lielā daļā gadījumu šis eksports ir reāla emigrācija, nevis Latvijas uzņēmumu eksporta ieņēmumu palielināšanās.

Nav pieļaujama klaja konkurences ierobežošana normatīvo aktu izstrādē – tendences, kuras valsts iestāžu rīcībā ir neizprotami parādījušās pēdējo četru mēnešu laikā.

Noslēgumā gribētos novēlēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdža kungam un pārējiem Informācijas Sabiedrības Padomē iesaistītajiem ministriem strādāt pragmatiski, izsvērti, būt pacietīgiem un tālredzīgiem, realizējot valsts un e-pārvaldes IKT resursu centralizāciju. Tas ir absolūti nepieciešams darbs, bet prasa augstu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras un iepirkšanas kompetenci, kuras pašlaik valsts pārvaldē katastrofāli trūkst. Savukārt IT nozarei ir jāatrod veids, kā nodrošināt reālu, ilgtermiņa atbalstu valsts pārvaldei: no „bedrīšu lāpīšanas” un „ielāpu likšanas” jāpievēršas nopietnai, plānveidīgai e-pārvaldes realizācijai, kas vērsta uz pilsoņa labklājības celšanu. Protams, tam nepieciešami lieli līdzekļi, un bezatbildīga ERAF līdzekļu „notrallināšana” šādos apstākļos nav pieļaujama. Diemžēl piedāvātie MK noteikumu grozījumi situāciju tikai pasliktinās.

Ēriks Eglītis, Microsoft Latvia vadītājs

Vairāk informācijas:
Kristīne Mennika
Sabiedrisko attiecību un sabiedrisko programmu vadītāja
MRS grupa Microsoft Latvia vārdā
mob.tel.: +371 26528533
tel:. +371 67046543
e-pasts: v-mennik@microsoft.com
Sekojiet Microsoft Latvia @ Twitter / Facebook